otrdiena, 2023. gada 3. janvāris

Serfotājs

 Viļņu meklētājs. 

Es vienmēr esmu veiksmīgi guvis pozitīvu izaugsmi no partneriem. 

Nupat apjautu ka savulaik viņa aizdevums sertifikātu iegādei palīdzēja 10gadus , man tikt pie sava dzīvokļa. 

Tad citi - kultūra, ceļošana, nesmēķēšana. 

Tagad, varbūt diēta.

No katra savs labums, taču vienlaikus tas maksā ar ciešanām šķiroties. 

sestdiena, 2022. gada 5. februāris

Still here

5/02

Okay, boy, if you found and read this... 

Viss ir atšķirīgi, nekā iepriekš. 

Smagāk, grūtāk? Jā! 

Bet varbūt, šis ir tas vecums un tā situācija kad attiecības iepriekšējos modeļos vairs nebūtu pareizi. 

Manas mokas, iespējams vairāk ir saistītas ar grūtībām pieņemt esošo modeli. Bet tāpēc jau dzīve ir dinamiska - pārmaiņu pilna. 

Mans ego, mana komforta zona, manas ekspektācijas, manas bērnības ilgas, mans īdosais bērns kurš grib saņemt to ko spītīgi vēlas. Kad tā nav - es ciešu, mokos, dusmojas. 

No otras puses - nebeidzamā cerība ka viss būs labi, ka cīņa ir rezultāta vērta. 

Tev būtu iespēja griezt ar nazi, bet to nedari jo ir apmierinoši. Laikam man arī. Vai varbūt tev liekas ka es mainīšos un pieņemšu? Pamazām tas notiek. (Protams ir kāda sarkanā linija)

Turpinam...

6/02

Iespējams, iemesls kādēļ nevaru atkāpties, padoties, bet turpināt ticēt - ir ļoti lielie vārdi ekspektācijas un likšana noticēt. 





otrdiena, 2021. gada 9. novembris

Pašatklāsmes par vecajiem niķiem

 2,5 mēneši. Laiks noņem rozā brilles un atver Pandoras ladi - daudz kas ir savādāk nekā šķita sākumā. :)

Pa visiem gadiem esmu sapratis - būtība ir iespējams veidot attiecibas un būt kopā teju ar jebkuru, plus-mīnuss. Arī šoreiz jau no sākuma es zināju - jebkurā gadījumā šis ir īpašais gadījums manā dzīvē. Klikšķis kaut kādam sevis progresam. Pirmais - atmetu smēķēšanu un tagad ar pielnu apziņu saprotu - NEDRĪKSTU to nekad atkārtot. 

Nāca viņa vilinošie sapņu piedāvājumi - no tēmas par kopdzīvi. Es pavilkos, būvēju līdzi - kopīgs bērns, ģimene.  To joprojām saskatu viņā.


Bet es atkal esmu kļuvis toksisks. 

Viņam problēmas ir daudz, iespējams vairāk traumēts nekā es atsevišķās sfērās - ilgstoša kopdzīve ar māti. Bet stāsts ir par mani. Es saprotu, apjaušu savu kaitinošo būtību. Man ar to ir jācīnās(tādēļ tapis šis ieraksts).

Iespējams, un visticamāk tā ir, mana vēlme būt kopā vienmēr katru dienu ir izveidojusies dēļ deficīta kopš 9 gadu vecuma. Kas ir dabīgi ieaudies manā būtībā rūpēties, samīļot un noglaudīt skumstošu galvu. 

Tas ir viss ko es māku. Es nemāku dot laiku citiem, bet tagad, kad vairs man nav jādod savs - es vēlos lai kāds man to sniegtu atpakaļ. Laikam.


Šoreiz šis ir liels traucēklis jo konfliktē divas pretējas vēlmes. 

Laiks rādīs - vai mācesim sev tikt pāri, savaldot  iekšējo bērnu. 

sestdiena, 2019. gada 9. novembris

Sapnītis beidzies

9/11 šķiet negribu attiecības, vai, kā kāds teica - lidz šim neesmu saticis īsto, jo atkal būs jāslēpj pagātne(foto, sarakstes), jāizliekas par labāk esamu, jo otrs to parasti nesaprot, tie, kuri saprot, parasti ilgi nenoturējās. 


Lietas - pandas, islande, ūdrīši, princītis, griezies, tu esi..., Toyota logo, maizes zupa, irobot, Traķi, kibinai, 
.
13/10 mēģina iesmeret savu pārliecību - nestāsta ne tik svarigas lietas. Fuck, tas ir svarigas man!

13/10 dusmu, pārmetumu flashback-
Mes neaizbraucam uz botanisko dārzu

12/10 Pirmās sliktās domas..., vot, tad viņi redzētu, lidz kam ir mani noveduši ar saviem meliem.  Atcerējos Vilni, kā viņš man meloja, noliedza paša teikto(grib-negrib šķirties). Daniels- noliedz darīto, un daļēji atzīstas tikai tad , kad ir iedzīts stūrī. 


10/10 Parunājām, it kā kluva vieglāk, bet tajā pašā laikā pandoras lāde sāk atvērties.


Pajautāt ar brāli psihologu.

Nevarēju atcereties stāstīto, igaini gan.

Besī kad dažādās dzīves situācijās ir flashback(dusmas) par to es gribēju bet nedarijam kopā. Stendera bumbas, flauta.

Nav tā, ka es nekur negribēju braukt. Es gribēju, bet izrādījās ka viņš tur bija bijis, tāpēc nebraucām tur, bet gan, kaut vairākkārt, uz vietām kur gribēja viņš. 

Negribu runāt, lai nemoralizētu un potenciāli nebojātu dzīvi.

Igaunis....

Klavieres...

Kāja...


pirmdiena, 2016. gada 2. maijs

Maris. Dīvains klikšķis.

Sestdienas vakarā garlaikojos mājās un izdomāju ar Māri, kurš man pirmais uzrakstija PR , aiziet iedzer uz Kaņepi.
Sarunas vienkāršas, pat varbūt neinteresantas. Bet viņš tāds nosvērts un prātīgs. Izjūtu cik bērnišķīgs esmu par atsevišķām tēmām, kur prātuļoju.
Pēc viena alus nezināju, ko lai dara - pa mājām, vai aicināt pie sevis vēl uz viskiju. Taču nebija tā sajūta, ka vēlos "viņam uzlekt virsū ", vienkārši-  kā būs, būs.
Pļāpājām, nedaudz vēl iedzērām. Man sāka nākt miegs (tiešām)  piedāvāju paskatīties filmu, pie kuras pats sāku gulēt.
Skatījāmies- viņš mani apskavis, bet es neko īpašu nejūtu. Filma beidzās, devāmies gulēt. Es pat viņu neģerbu.
Un tad sākām skūpstīties. TĀ ĶĪMIJA!!! Bija.

svētdiena, 2015. gada 2. augusts

O domas...

30.06.
Nevaru izšķirties, vai rakstīt Annexe un PostScriptum ar atzīšanos ka jūtu ka mēs nesaderam kopā.
Es jūtu(tikai tagad) un apjēdzu ka viņam tomēr ir visnotaļ (salīdzinoši ar maniem) augsti dzīves standarti. Apdrošināšana, vadītāja apliecība,
Valoda. Jā, es tagad jūtu ka valodas barjera ir neliela problēma, kura rada problēmas komunikācijā - praktiski vienīgais kas mums bija šo divu mēnešu laikā ar trim(divām) tikšanās reizēm. Rodas pērpratumi. Vinš pat savā polite variantā izteica ka man vajadzētu to uzlabot. Douh... es zinu, ka tā varētu būt labāk, bet es nevaru to iemācīties tik pat labi viena mēneša laikā. Un vispār viņš ir valodas skolotājs. Es viņam lūdzu lai viņš man palīdz, uz ko saņēmu ieteikumus, bet ne sevišķu palīdzību, un pat palīdzības noraidijumus, jo ( kā šķiet ka viņa profesionālā pieredze saka) tad tas ir mazāk efektīvi, ja man teju vai ielietu ar karoti mutē.
Daaa.... valodas nav mana stiprā puse, un vai obligāti tai tādai ir jābūt. Es esmu savādāks, es esmu prakstisks, tehniķis, kāds viņš nav it nemaz. BET es par to nebēdāju, katrs ir tāds kāds ir, katram ir savas stiprās puses. bet mani netracina tas ka viņš nav tehnisks.
Parmērīgs sex. Iespējams( nē, noteikti) kā viņs pats teica pirmajās dienās tā bija daudz 2-3 reizes. tad viņš apgura. Vai varbūt tāpēc ka domāja ka man interesē tikai viņa augums? Vai kā viņš izteicās -  tas kļūva pliekani. Jā, vienā reizē es arī tā sajutos. bet laikam reizēm mans dzenulis ir iegūt to to kas ir jāiekaro.
Viņš teica ka šoreiz es biju jaukāks... bet es neredzēju tādu kaisli kāda tā bija toreiz Saulkrastos, kad biju pārāk ātrs, šauvvaļš. Bet viņam tas tik ļoti tas nepatika. Nezinu kāpēc.
Nav tāda sarūgtinājuma, kā ir bijis citas reizes. Es nesēroju tik dikti, kā citas reizes. Kāpēc?
MAn brīžiem ir doma ka es vienkārši biju apbruts no viņa skaistuma, jaukuma un burvības, un apziņas ka tādam viņam ( simpātiskam vācietim) es mu iepaticies tik ļoti, ļoti ka viņš mani brauca apciemot vēlreiz. Bet tagad es pat nedaudz cepjos savā sulā un pat viņu it kā bnedaudz vainoju viņa ietiepībā.
Vairbūt tas tiešām bija tikai "Remember, body..." ?
Šķiet reizēm mūsu sarunas bija seklas, ikdienišķas.
Pameta citus.
Iemesli kāpēc viņš izšķīrās ar Lenu un Christopheru man tomēr šķiet nesaprotami.
Come on... 6 gadi un tad pateikt draudzenei šķiramies, jo tu nevari pabeigt universitāti. Tas man liek šaubīties. Es neesmu ne tik stabils, veiksmīgs un apzinīgs kā tāda vācu meitene Lena. Viņš pat nebrauca ar viņu uz Taizē.
Nē, es neesmu un nevaru būt stiprāks par viņu.
Cik reizes man nācās plosit sirdi skimjās, sarūktinājumā un šaubās. tas nu notieikti nav labs rādītājs. LAi gan, kad tad ar mani tā nav bijis? Vienmēr!!!
Un man jau viens līdzīgs piemērs bija - Vilnis. Visu laiku to atcerējos ar nepatiku, lai gan tagad , tikai tagad saprotu cik ļoti rezēm viņš centās, lai gan viņa veidi man bija nesaprotami.
Horoskopi? Ar O mums ir vissliktāka saderība. Bet es taču to neklausos - es ignorēju.
...
2.07.
Mēģinu sevī atrast iemeslus no manas puses, kāpēc mes nevarētu but kopā.
Viņš šķiet nestabils. Var pamest dēļ diezgan nesaprotamiem iemesliem. Tas biedē. Es negribu ieguldīt laiku un nervus tādās attiecībās.
Es pilnībā viņam neuzticos. Šķiet ka viņš daudz ko noklusē, lai pieklājības pēc.
Viņam ir svarīgas tādas lietas kas man nav tik ļoti-  zobubirste, apdrošināšana, valoda, veselība.
Tas var kļūt viņam pārāk tracinoši un viņš neizturētu.
To rāda viņa teiktais, darītais. Mana pieredze.
...
3.07.
Domāju ka nebūtu ļāvies, un tik ļoti cerējis, uz attiecībām, ja zinātu cik svarigas viņam ir tas lietas.
Vai varbūt tomēr nav.
Sākumā šķita ka viņš ir tik parasts (regular) un dzīves kvalitāte ir otršķirīga. Bet nē. Ja pat viņš taupa naudu un īsti negrib braukt uz Gruziju, kaut arī ir iekrājumi sliktākām dienām.
4.07.
Pamodos naktī un sapratu/ atkal apjautu - mēs nevarētu palikt kopā. Viņš vēlas būt pārāk neatkarīgs. Pat Lena...(kas laikam ir jau kļuvusi par etalonu manās acīs) .
6.07.
Sapņoju ka kādfs man teica viņu meklēt folderī 1.88. Tur bija kādi papīri uz kuriem rakstīts Lettland/Baltics
8.07.
"be brave little one. be brave...

O: brave for what? :)

Me: Everything.
Whatever you are afraid. Keep your way. Follow your heart. ... Be brave.
I relieve!
Bye!"

Diemžēl tā arī es nesagaidiju atbildes vēstuli no viņa. 
Varbūt vēl tomēr būs. Cerams.

2.08.
Vienīgā lieta ko es nesaprotu - KĀPĒC tā notiek/notika?
Ok, es klusībā atzīstu, ka mums iespējams nebūtu izredžu dēļ viņa atšķirīgām dzīves vērtībām. Bet kāpēc mums vajadzēja satikties, būt tik fiziski tuviem un justies tik labi, lai atskārtu ka nevaram būt kopā. Nu kāpēc tas viss ir vajadzīgs?



otrdiena, 2015. gada 30. jūnijs

Weekend

Šis ieraksts tika sākts 24.04. bet netika uzrakstīta neviena rindiņa.
Šķiet, ka es to sāku rakstīt dēļ kāda drāmas notikuma manā galvā.
... drāmas notikumi iespejams ir tie kas nogalina citu simpātijas pret mani. Tā tas notiek vienmēr - es varu iepatikties ļoti sakarīgiem cilvēkiem (gejiem) bet pēc kāda laika liesma apdziest.
Saka, ka tā tas notiek ar daudziem, un tas ir "normāli" , tik man šķiet ka tas tik nelaimīgi notiek tikai ar mani.
Un visi saka - tu esi jauks, labs, pievilcīgs utt.
Pašlaik lidoju no UK, pēc skaisti pavadītas nedēļas.
...
Lidmašīnu ļoti, ļoti krata. Nekad nebiju tik smagi lidojis.
Un pēkšņi sagribējās lai krīt... Lai manis vairs nav. Jo neticu... neticu, ka atrastu kādu kurš man patiktu un viņš mani izturētu.
Kā teica Ziedonis - un manis nav un viss ir miers.
...
Man rieb norīt asaras, vietās un brīžos kad nevaru raudāt.
...
...
Un es it kā saprotu un zemapziņā jūtu, mēs esam pārāk, varbūt ne tik, bet tomēr, atšķirīgi. Es jūtu un zinu cik svarīgi viņam ir stabilitāte, tāda  vācu dzīves kvalitātes miers.
Bet man nav pat veselības apdrošināšana. Labi, ka viņš neuzzināja ko nozīmē strādāt mikrouzņēmumā un neveikt nekādas sociālās iemaksas.
Man nav autovadītāja aplieciba, par kuru viņš jautāja kāpēc.
Man nav smuka, svaiga zobubirste, par kuru viņš izteica komentaru.
Bet varbūt tomēr viņam tas nebija tik svarīgi.
...
Es teicu ka varu gaidīt. Viņš atbildēja-  don't wait.
Ar paskaidrojumu ka nevar saprast savu dzīvi pašlaik - jauns darbs, dzīvesvietas maiņa.
Bet man šķiet ka tur nav, un tā tas nenotiek, tikai šis problēmas. Es teju vai pilnībā ticu ka lielāka problēma ir manī.
Un vienmēr, vienmēr es ceru, ticu, mēģinu atrast risinājumus. Bet... noliekot sevi otra vietā un atceroties kā reizēm es pats esmu atraidījis citus dažādu problēmu dēļ, es saprotu un apzinos cik bezjēdzīgi ir cīnīties par to kā vairs nav.
Tagad atceroties 3gadu attiecības, es saprotu cik ļoti viņš centas būt ar mani kopā, lai gan viņa paša (kā arī mani)  demoni ļoti traucēja mums abiem.