O domas...

30.06.
Nevaru izšķirties, vai rakstīt Annexe un PostScriptum ar atzīšanos ka jūtu ka mēs nesaderam kopā.

Es jūtu(tikai tagad) un apjēdzu ka viņam tomēr ir visnotaļ (salīdzinoši ar maniem) augsti dzīves standarti. Apdrošināšana, vadītāja apliecība,

Valoda. Jā, es tagad jūtu ka valodas barjera ir neliela problēma, kura rada problēmas komunikācijā - praktiski vienīgais kas mums bija šo divu mēnešu laikā ar trim(divām) tikšanās reizēm. Rodas pērpratumi. Vinš pat savā polite variantā izteica ka man vajadzētu to uzlabot. Douh... es zinu, ka tā varētu būt labāk, bet es nevaru to iemācīties tik pat labi viena mēneša laikā. Un vispār viņš ir valodas skolotājs. Es viņam lūdzu lai viņš man palīdz, uz ko saņēmu ieteikumus, bet ne sevišķu palīdzību, un pat palīdzības noraidijumus, jo ( kā šķiet ka viņa profesionālā pieredze saka) tad tas ir mazāk efektīvi, ja man teju vai ielietu ar karoti mutē.
Daaa.... valodas nav mana stiprā puse, un vai obligāti tai tādai ir jābūt. Es esmu savādāks, es esmu prakstisks, tehniķis, kāds viņš nav it nemaz. BET es par to nebēdāju, katrs ir tāds kāds ir, katram ir savas stiprās puses. bet mani netracina tas ka viņš nav tehnisks.

Parmērīgs sex. Iespējams( nē, noteikti) kā viņs pats teica pirmajās dienās tā bija daudz 2-3 reizes. tad viņš apgura. Vai varbūt tāpēc ka domāja ka man interesē tikai viņa augums? Vai kā viņš izteicās -  tas kļūva pliekani. Jā, vienā reizē es arī tā sajutos. bet laikam reizēm mans dzenulis ir iegūt to to kas ir jāiekaro.
Viņš teica ka šoreiz es biju jaukāks... bet es neredzēju tādu kaisli kāda tā bija toreiz Saulkrastos, kad biju pārāk ātrs, šauvvaļš. Bet viņam tas tik ļoti tas nepatika. Nezinu kāpēc.

Nav tāda sarūgtinājuma, kā ir bijis citas reizes. Es nesēroju tik dikti, kā citas reizes. Kāpēc?
MAn brīžiem ir doma ka es vienkārši biju apbruts no viņa skaistuma, jaukuma un burvības, un apziņas ka tādam viņam ( simpātiskam vācietim) es mu iepaticies tik ļoti, ļoti ka viņš mani brauca apciemot vēlreiz. Bet tagad es pat nedaudz cepjos savā sulā un pat viņu it kā bnedaudz vainoju viņa ietiepībā.
Vairbūt tas tiešām bija tikai "Remember, body..." ?
Šķiet reizēm mūsu sarunas bija seklas, ikdienišķas.

Pameta citus.
Iemesli kāpēc viņš izšķīrās ar Lenu un Christopheru man tomēr šķiet nesaprotami.
Come on... 6 gadi un tad pateikt draudzenei šķiramies, jo tu nevari pabeigt universitāti. Tas man liek šaubīties. Es neesmu ne tik stabils, veiksmīgs un apzinīgs kā tāda vācu meitene Lena. Viņš pat nebrauca ar viņu uz Taizē.
Nē, es neesmu un nevaru būt stiprāks par viņu.

Cik reizes man nācās plosit sirdi skimjās, sarūktinājumā un šaubās. tas nu notieikti nav labs rādītājs. LAi gan, kad tad ar mani tā nav bijis? Vienmēr!!!
Un man jau viens līdzīgs piemērs bija - Vilnis. Visu laiku to atcerējos ar nepatiku, lai gan tagad , tikai tagad saprotu cik ļoti rezēm viņš centās, lai gan viņa veidi man bija nesaprotami.
Horoskopi? Ar O mums ir vissliktāka saderība. Bet es taču to neklausos - es ignorēju.

...
2.07.
Mēģinu sevī atrast iemeslus no manas puses, kāpēc mes nevarētu but kopā.
Viņš šķiet nestabils. Var pamest dēļ diezgan nesaprotamiem iemesliem. Tas biedē. Es negribu ieguldīt laiku un nervus tādās attiecībās.

Es pilnībā viņam neuzticos. Šķiet ka viņš daudz ko noklusē, lai pieklājības pēc.

Viņam ir svarīgas tādas lietas kas man nav tik ļoti-  zobubirste, apdrošināšana, valoda, veselība.
Tas var kļūt viņam pārāk tracinoši un viņš neizturētu.

To rāda viņa teiktais, darītais. Mana pieredze.
...
3.07.
Domāju ka nebūtu ļāvies, un tik ļoti cerējis, uz attiecībām, ja zinātu cik svarigas viņam ir tas lietas.
Vai varbūt tomēr nav.
Sākumā šķita ka viņš ir tik parasts (regular) un dzīves kvalitāte ir otršķirīga. Bet nē. Ja pat viņš taupa naudu un īsti negrib braukt uz Gruziju, kaut arī ir iekrājumi sliktākām dienām.

4.07.
Pamodos naktī un sapratu/ atkal apjautu - mēs nevarētu palikt kopā. Viņš vēlas būt pārāk neatkarīgs. Pat Lena...(kas laikam ir jau kļuvusi par etalonu manās acīs) .

6.07.

Sapņoju ka kādfs man teica viņu meklēt folderī 1.88. Tur bija kādi papīri uz kuriem rakstīts Lettland/Baltics

8.07.

"be brave little one. be brave...

O: brave for what? :)

Me: Everything.
Whatever you are afraid. Keep your way. Follow your heart. ... Be brave.
I relieve!
Bye!"

Diemžēl tā arī es nesagaidiju atbildes vēstuli no viņa. 

Varbūt vēl tomēr būs. Cerams.

2.08.
Vienīgā lieta ko es nesaprotu - KĀPĒC tā notiek/notika?
Ok, es klusībā atzīstu, ka mums iespējams nebūtu izredžu dēļ viņa atšķirīgām dzīves vērtībām. Bet kāpēc mums vajadzēja satikties, būt tik fiziski tuviem un justies tik labi, lai atskārtu ka nevaram būt kopā. Nu kāpēc tas viss ir vajadzīgs?