ceturtdiena, 2014. gada 18. decembris

vai akmens arī var kust?

Es negūstu to ko sagaidu.
Viņš nav tik liels enģelis, kā šķita sākumā. Tas varbūt vēl būtu sīkums, un savu sapņa prinča meklējumus varētu atmest pie malas. Bet, vismaz rakstiski, viņš man nesniedz tik lielu apmierinājumu.
Mīlēšanās? Jā, tā, var teikt, pat ir kaislīga.

Lūk arī šovakar. Rīt viņš brauc prom uz divām nedēļām laukos. Biju cerējis ka pavadīsim šo vakaru kopā, bet nekā. Viņam jāsakārto māja, jāizguļās pirms tālā ceļa. Viņš neriskē ar savu komfortu.
Sēžam tējas namiņā, un viņš ne visai ieinteresēti atbild uz maniem centieniem sadoties rokās.
Viņš varētu būt diezgan liels egoists.
Vai man to vajag?

Būs smagi. Būs sāpīgi.

Viņš aizbildinās, ka ir kautrīgs, baidās dēļ sliktajām pieredzēm un varbūt tādēļ ir tik vēss. Bet kā būtu tālāk, ja pat sākumā viņš ir tik maz ieinteresēts. Protams var cerēt ka ledus kūst, bet vai akmens arī var kust?

Varbūt man vajadzētu viņu vairāk mudināt uz kaut ko. Bet vai vajag? Ja nav personai tādu vēlmju, tad nav, un tur neko nevar padarīt.


Nav komentāru: