a vispār būs?

Jūtu, ka mans vakars ir visnotaļ sapists. Esmu nedaudz dusmīgs un sarūgtināts. Biju domājis(nevis tikai cerējis), ka šonakt varēšu to hold somebody's hand, bet nekā. Norāvās. Nezināmu iemeslu dēļ.

Jā, patiesībā jau tajā vecumā es arī biju tā - pa gaisu vien, pa gaisu vien, lidoju, naku un eju kad gribu, ja nejūtu neko.

Bet es taču gribu tikt vaļā no iepriekšējā(pāgājušā[pagājis, izbijis]), es vēlos no tā atbrīvoties. Es saprotu ka man to vajag izdarīt jo citādi es jau sāku domāt teju vai par suicīdiem :))

Ko es meklēju tagad - Plāksteri? Zāles? Jā, tā tas iespējams ir. Bet iespējams, tas var pāraugt kaut kamā vairāk. Var.
Kad es izkāpju no laivas - es izkāpju. Un paiet laiks, un mēs maināmies, un es varu vairs it neko nejust. [V.] Varbūt tas ir kāds neapzināts aizsargmehānisms. Varbūt. Bet tā ir labi. tas palīdz dzīvot tagadnē, nākotnē. Pat ja citi var brīnīties - kāpēc, kā, es varu tik ilgi skumt un ilgoties par pagājušām attiecībām.

Tagad man ir tāds aplauziens, un patiesībā visnotaļ liela neziņa - a kas būs(a vispār būs?) tālāk? Man tagad sēdēt un gaidīt? Var jau nedaudz pagaidīt.