Nē, nedusmojos. Es piedodu. Vienkārši tas mani sarūktināja. Nedaudz. Daudz.
Tas mani nobiedēja. Nedaudz. Daudz. Nedaudz.
Es ceru, ka šo muļķīgo frāzi var norakstīt uz vieglu reibumu, un kā tu teici: viņas man lika teikt!
Smagi, ka tas it kā viens no taviem pēdējiem tekstiem pirms rītdienas došanās ceļā.
Ceru, ka līdzīgi varianti nav tavā raksturā un neparādās sistemātiski.
Jo tie sit, ļoti smagi sit, par attiecībām, jūtām. Jā, laikam es varētu arī ko tādu ilgi izturēt.
Nē, es nebūtu atriebīgs. Varbūt dusmīgs.
......
Bļā... tas man neliek mieru. Domas katalizējas, brūk. nezinu ko domāt.

Nē es joprojām gribu mēģināt, un būt, dzīvot ar tevi. Bet manī ir radītas daudz daudz lieākas bažas...
Kāds tu esi patiesībā, kad ir nokritušas rozā brilles?

bāc, ar to vienu teikumu tu uzrāvi vaļā visas racionālās, neracionālās, emocionālas, un citas herņu aizdomas un nemoieru sirdī.

Super disbalansēts.

Nē, es tev neteikšu  - NĒ!
Es ļaušos iespējai.

Nezinu, vai tu tomēr saproti, kapēc es esmu tik \loti sapēries par to frāzi. Bet pēc manām domā tā ietver ļoti daudz zemteksta.

Es esmu stiprs, es neteikšu neko, un pat nelikšu, tev nojaust ka man ir grūti.

Tu ienāci draugos. Es ceru ka tu ko uzrakstīsi, ka apjautāsies, ka velreiz atvainosies.

Paldies, vismaz par to pašu ... +20% , bet no mīnus 500!!!!

Ziedi, kurus taisu. ja agrāk tie bija ar pilnu sirdi, tad tagad, tagad es nezinu, nesaprotu.

Bāc.... DOMĀ KO RUNĀ, LŪDZU!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Visvairāk man gribētos lai tu tagad būtu klāt paņemtu mani rokās, noskūpstītu un teiktu ka mani mīli.