Nē, īstenībā iemesli ir gana racionāli un saprotami. Tu to nevarēji, tu nespēji, tev vajadzēja savādāk, jebšu - tev vajadzēja līdzīgi. Kā tāda Viginia Woolf: "My life has been stolen from me. I'm living in a town I have no wish to live in... I'm living a life I have no wish to live... How did this happen?"
Un jā, redzi, tevis lolotā aizbēgšana no visa, tev nedeva neko. Vai deva? Vai tu varēji iztikt bez savas pierastās vides. Šķiet ka nē.
Mēs - es, tu , mēs par to nepadomājām. C'mon. Tev IR tikai 18, nevis 25-30, kurš varētu iztikt bez tīniskas pašapliecināšanās.
Tev to vajag[fakts]. Tev to vajag[ieteikums].
Mjā... atskatoties. Mēs bijām kā tīņi, abi ar rozā brilēm, neklausoties nevienu, un darot kā vēlamies.
A ko likten's teica? Gribiet mēģināt? Lūdzu, uz priekšu!
Izlasot tavu Nr.60. Vismaz ir kāda atsuce uz mani, tas mani silda, un nav "somebody that i used to know". Ceru, ka tas ir domāts personiski, nevis tra la lā dziesmiņa.
Pagājis ir mēnesis. Wow... jau vesels mēnesis.
Jā, dzīve turpinās.
Bet tomēr ir žēlums. Žēlums, ka nesanāca.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru